kukurūzas kuldīga izdīga no piena un radās tik daudz siena, ka varēja pabarot visu piebalgu un par palikušo naudu nopirkt gabalu siera, kura mazajās redelēs bija iemitinājies dievs un kūla tik tālāk dzelteno masu līdz dzima ķīnieši vesela jūra un tad dzima japānas jūra un visi okeāni pamodās kā pēc liela dzerstiņa un nevarēja manas kājas savaldīt, jo muskuļi bija kļuvuši tīri un varēja tikai izstiepties, bet ne sarauties un gandarījuma bezkrāsainā acu gumija bija tikai ar rauduvieti salīmēta gangrēnas sindikātā, kuras gaismas pariktes bija un palika un izbija un saliecās un gudrons tam pateicās un nemierā izglāba savas ierindnieka laivas, lai ar lielo spēka armādu laistu klajuma grādus manās māsas peklēs raudzīties un nevarēt gaismas klaidoni labuma gabaldarbā iemantot, bet dusmas ir tik nepieradinātas iesma galā, ka ar taifūnu nevar manas prieka mājas aizdambēt kā rokas notrīc un es tajās guļu, bet uz akvareļa krāsas gambīta rudesn nolaidies uzpildīt snaudu