kartonā izmīcītas acu zāles un pilieni paliek tikai divām dienām, tad tie aptur kādu stāvlaukumu un pieslēdzas kastrētai laternai, lai pret rītu mundrā solī, galvu turot galvgalī un kājas rietam sagatavotas un nevienmērīgi apautas grimdamas un klizmas nē pagaidiet es klīdu kājas klīsdamas un tad jau dada jau dam dam kaut kur pret gaisu es jau pret vēlo vakara gaisu esmu ar spalvām krūtīs un tuša kur izlija tur es bērnu ieņēmu un durvis atvērās un es izkritu pa logu pa palodzi pavārtījos ak es jau bezdelis esmu un tagad sitiet mani ar pletni nu jā tagad sākas baisas atskaņas un domas lejā skrien pa stenderi un skrituļdēļa lamināts ir pielicis lūpas pie atspulga, lai ar karstu sirdi biezpienu sadalītu un nevemtu uzreiz visas iegarenās stacijas un kitekat paciņas paliktu neskartas pret rītu, jo tas labi izliksies kādā modes skatē un liemas izdobs caurumu sienā un gaidīs pret vakaru darīšanu lietu bet atnāks tikai vēss liedags un noliks drumstalās sagraztu gliemežvāku un vēl divdesmit tūkstošus medūzu