gaisma pieklauvēja pie maniem logiem, ciku nu man viņu bija piezvaniet grāmatvedim apjautājieties, pavaicājiet pēc cedelēm, pabučojieties iedodiet dunku pa nierēm izgrieziet liellopam mēli, tās paliks zila vitrīnā, bet vismaz zivis vairs nemoka mazā akvārijā, tāpēc es izvēlos niecīgās cāļu akniņas, lai attīrītu savu sirdi no plastmasas rotaļļietām un kādu radziņu ar magonēm un otru tādu pašu ar sezamu un tad iet uz gaiļezera mežu sēdēt priedē augstu un kakāt lejā, kā tas krīt, tad noteikti nokrīt uz kāda atvāzta vinila, kas griežas un izdod stenienus bet jaunais pulks jauniešu ar biksēm kā karā un stenciliem lieliem un kamuflažētie pieķer mani melos un es jau nākāmā brīdī atsakos no viņu palīdzības jo esmu sapinies melos un atrodos kādā no gaiļezera palātām es nezinu, ko te ārstā varbūt onkoloģiju vai gatavo ārzemju spiegus es iestājos tajā arodbiedrībā, kas cīnās pret padomju varas paliekām cilvēku apziņās un tāpēc tai savienība no eiropas padpoļņas piešķīra lielu finansēju tādu kā stipendiju, bet tagad katram jāsavāc kredītpunkti un jāsūta noslepkavoto armijas ģenerāļu ģimenes bildes garā pavārmākslas grāmatā iespiešanai atkal par kādu mistisku naudu, kas paceļ inflāciju, katra indivīda personīgo izpeļņu, kaitē melnajai ēnu ekonomikai un drostaliņas tagad bizenē pa rīgu metāla bizbizmārītēs un brillēs pa visu seju  kā tādas lidmašīnas pilotes bez priekšējā stikla kad vējš pūš, tad vaidziņš atsedzas un sāk drebēt, tur jebko var iebāzt piecpadsmit sērkociņus kopā sasietus ar kaprona diegu, kādu pagarāku burkānu ar visu zemi ne mizotu ne svētītu, kā arī biktstēva garo zeķi, kas ar aproču pogām nedraudzējas, tāpēc krāj sevī sīpolus un tos aiztikt nevajag, jo jaunais laicīgus nāk ar saviem banānu kariem un smagā metalurģija izplešas katrā lielākā pilsētā un maitā cilvēku plaušas, bet tas nekas, jo apziņas jau drumstalās vāļājas netīru ezeru krastos ar pavērtām mutēm un bolainām acīm kā olaines farmakoloģiskās rūpnīcas saberztās klozepāna tabletes tagad izskatās koki pret apvārsni un tos ar savu trajektorijas vēju noslauka lielu cilvēku roku kustības, kas sēž pretim vērmaņparkam skonto mājā un paspiež roku rokeriem no apvienības free hawks kas ir liktenīgās radības un šķērso ielu piesardzīgi, jo no ādas gatavotos portmonē un maciņos sīknaudai ir iebirzis kāds balts puteklis par ko ņem ciet bez mājiena un bez jebkādām papildkājām būs miera laikā jāiet trenēt savas karamākslas iemaņas, kas j au tik ilgos gadsimtos mūsu senčus ir tirdījušas un nevar vien sazīmēt manas mutauta garīdzniecības atvairāmās piedurknes, jo ar beirutas kaligrāfiju manas nomītās pastalas ir tas pats kas lsd marka tikai vēl kancerogēnākas bet tas jau nav primārais, lai gan es nezinu, es tagad ieslēdzos plašākā hierarhijā, kur gadsimts ir niecība, bet cilšu kari tūkstošiem gadu un bruņu uzlabošana tad jau tiešām mēs ejam un ārkārtīgu triecienu, kas piesakās izdzīvot?