bet citi dzīvnieki nebija tik ultimatīvi un gaidīja ilgāk par pārējiem, jo dusmas pāriet parasti ātri un tad es traucos dzīvot, jo nav laika pievērst uzmanību nesvarīgām lietām un tik ātri skrienu pāri taustiņiem ka vajaga sagribēties antispārnu vienā brīdī , bet to nevar atļauties, jo gaismas vāli šķērēs sauli un es izgrabējis pastnieks ar savu kaulu auļoju pa sētsvidu un gribu būt lēnāks, jo nevaru panākt, bet tad tur arī laime šķidrāka un tad esnevaru izlemt un izšķirties, bet tas nkas, jo gaisma ir visur vienāda, ja stāv paēnā un gudro, kuras rokas labajam pirkstam ir ties'bias rādīt uz mājām, bet tad attopos no senaizmirstas patiesības un pilnām zobu starpām rīta omletes un desas gabaliņu skrienu uz vilcienu, lai atgrieztos no turcijas, kur pavadīju savu medus mēnesi un aizsūtīju mammai īsziņu, ka esmu atpakaļ un sieva droši vien aizsūtīja savai mammai un tētim, bet kad es pamodos nākamajā rītā ar laulības gredzenu uz pirksta, tad es jutos saistīts un man bija lielāks spēks iet meklēt darbu, jo man bija parādījies iegansts darīt visu, kas vajadzīgs, bet diemžēl man kā šīs histērijas apzinājušamies cilvēkam šis impulss būs modificēts, jo nevar jau dzīties pakaļa aizejošai dienai, tik ātri neviens nevar kustēties vienmēr kādu stundu vai divas nokavēsi ar parasto lidmašīnu lidojot bet ja ar reaktīvo tad visi putni nobīsies no tā baismīgā trokšņa un sūtīs smskas ar ziņu, ka brauc baisulis un ka visiem tagad jābaidās un jāpasargā aizejošā diena, tāpēc reaktīvā ļotene arī nav izeja, bet tikai ieeja jaunās nepatikšanās.