tad nāca brakanjēri un naudu rija kā artavas es glupi smaidīju līdz brīdim, kad mani ar nazi atņēma dzīvībai un es dundegas repšem pie rubli pie latu dodiet padzerties akmeni dodiet izsisties silē par prezidija locekli klausules sultānu nepieskaitāmu rudeni un dundegas repšes sulaini nē atlaidiet, lai varu skriet, kur mute rāda divas sārtas ogas zārku nododiet manas aizas tik dzidrā salpetrī, ka no plastmasas nevar izkust tik ātros soļos, kas ar dzestro augustu nobendēja nākamo vilcienu jo tas pa sliedēm izskrēja uz perona un to notrieca bērnu ratiņi