bet tad mazais begemotiņš iznāca krastā un visiem piekakāja smilšu kastes tas bija no citas operas, tāpēc lūgtum atvainot nevainīgo zvēriņu, kas kož kājās, kad rodas izdevība skatīties uz augšu un tad laisties lejā ar trosi un nevarīgi baudīt dzīvi, kas sola kuro jau gadu divas iespaidīgas lietas - bravūru un gandžu ne glamūru, kura gaišie prāti nevar manās ikru vācelēs sadeldēt tik neviendabīgos iemauktus, kuru biezais slānis jau mani pārsteidza pašā sākumā, bet tagad es dodos vēl dziļā bekās un taisu skaistas acis, kad uz mani skatās intūristi un bolas milicionēri un gaida patiesības artavu ar gatavu cepuri pastieptu iemetiem šnabi pudeli divas kastes buntes rododendru buntes marmoru un skaitiet līdzi svētajam garam biedram staļinam
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: