slaucīt nepiederošiem ieeja aizliegta, jo tas jau atkārtojas kuro reizi un tad es atmostos un nevaru nostāvēt tādā stāvā un bēgošā vilnī, jo gaisma jau aust un es nevaru satuvoties, bet galvenais cilindrs atteicies atteikties, jo tas jau ir bijis un tagad uz ibizu un lai ir viss no jauna un nebijis lai ir bijis un otrādi un lai mainās nē es par to neskumstu, man tas rādās iespēju lauciņš un gunis deg, jo es nepīpēju un galvas ripo jo pūķis ir ieradies un gaismas terases ir baltas no plīvuriem un es nevaru sastapties skatieniem tiem daudzajiem pūliņiem, kas rok man bedres un tajās iekrīt slazdi un tad atkal nāk jaunais laikmets ūdensvīra laikmets izkausē polusu un atlaiž no darba jēzu, lai tas dikti labais gadalaiks turpinātos vēl divdesmit tūkstošus gadu un tad es raugos tik dziļi iekšās, ka redzu iesprūdušu ķirurgu, kas man neļauj dziedāt, jo saka ka es tad miršu ja neklausīšu, bet es arī neklausu un dzīvoju