terorisms kā siluets uz manas plaukstas izplaukst zieds no sūnām izceļas saule un gaisma izplešas uz vēdera pāri krūtīm ienāk nāsīs izejas patiesais lepnums. godam zibens nospēra lauku pa daļām kā lidojošs ezers. es līdu uz vēdera pakaļ āķim, lai iecirstos ar zobiem kā vilks velnā. un velēna mni kodināja, līdz biju balts kā pelni un sirmums uz acīm un zirmums bārdā, manas skropstas ir staignāji, es lienu no ādās ārā.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: