nu ko tu teiksi, kad zaķis ieņem iefiltrējas monako. viņš ausis bija pieglaudis gludas, bet politiskās peripetijas un atomieroči kubā. jūsu plikā galva, cienījamais kungs ser, ir pilnīgi plika, bet no kā? es neko tik briesmīgu nebildu, lai jums izkristu mati un turklāt visur esošs pretmets un lūdzu parakstiet šeit un nosauciet savu cenu. esmu gatavs iesildīt jūsu bandu pirms lielās izrādes, ģitāras skaņas un viļņojošs pūlis, lai dzīvo padomju savienībā ar tās nokareno galvu, lai dzīvo padomju ērglis, vācijas ērglis, mērglis, lielbritānijas lauva, asv ērglis, visiem viņiem ērgļi mērgļi ģērbonī. latvijai kaut kāds dinozaurs. cik ļoti mēs kā maza valsts varam iefiltrēt savu garīgo bagātību lielvaru ideoloģijā un ietekmēt gadsimtu virumu. no kurienes tāda lielummānijas, indija ar saviem garīgajiem līderiem un ķīna apvienota ar gandiju ak šie neskaitāmie skraidošie perdeļi visi tik lielā skaitā, ka ložu neptiekti visstiprākajai armijai, bet tad jau tās lielās bumbas, kuru spēku neviens neapšauba. kad korporācijas rokās nonāk kosmiskās stacijas, kad var inspektēt attālināti jau nu ļoti manu atejas izkārtojumu. ko tad var prasīt no tāda pie zemes piedzīta pilsoņa. kā var prasīt no viņa dzeju, ja lielgabalu zābakiem kāds bradā. vai tad bradā. ar prada zābaciņiem ar karaklausības ļipiņām. tur jau stūrmējas un gāžas. manā mazā mazdārziņā burkāns ir tik liels kā lauki. es staignāju un durstu balonus, meklēju kādu propāna gāzi, lai jau paliek, es velkāšu arī medaljonus un salutēšu salatētim ar cirvi. es vēl turpināšu, es te vēl nepabeidzu.