septītajās debesīs atjēdzos un manā dzīvē ienāca gaisma. es to atraidīju un pārcēlos nākamā līmenī. nākamā līmenī nekā nebiju, tāpēc ieliku atzīmi B, par to saniknojās iestādes pieprasīja A+, bet es atteicu. skolas solā atombumba sēžu un kasa man kājas. es sēžu zem svārkiem un galaktēju daudzas ainas, kas ar mani būtu varējušas notik, bet tas nepalīdz gandrīz visu laiku, bet tas nekas, jo mana sirds ir tīra un man ir jāpanāk savs veids, kā dzīvot. comone! one anyone gnome. beidzu jau raudāt, kad iestājās lietus un tur jau viņš nāk, tava skaņa. tu pārāk strauji kustini savu fauni, lai es varētu pie tā pierast. mums ir jāsaiet kopā, lai viss būtu kārtībā, tavas acis. mums jāsaiet kopā, tas ir jānolemj. tavas acis, tava acs, es tajā duru ar staru. jē, elektriskā ģitāra, varavīksne un džimijam hendriksam pakaļā dakšiņa. viņš ir svētais un no tās pasaules viņu vada mūsdienu ģēniji, kas saka, henrijs bija mūsu viss, viņš izmainīja paradīzi, tagad arī es labprāt tur no nāktu, bet man nepietiek vīrišķīguma. dievs, man vajag dabūt tavas acis.