bezierunu plaģiātā es nevaru uzreiz sameklēt riepas un tad raugās uz mani šasijas asis un es nejūtos vairs truls uz ietves. dodiet roku pieturēties turiet mani cieši. kad no klaja lauka iznāk slieksnis, to vairs nevar sademolēt. es nevaru doties tik tālu dziļumā, lai tas klejo manās ārēs un tad bezierunu stalaktīti nomaļ manas iesnainās sliedes. es nevaru saskarties ar taviem sikstas kapellas pagaidi. es tik tālu steidzos un visu sevi iztērētju. man priekšmeti drāžas garām baltā gaismā un es nevaru to kontrolēt, jo gaisma ir divos virszienos vienāda un es to nevaru pieņemt uzreiz, tikai pēc gadsimtu mijas un diendusas es ar to rokās nāku uz slieksni. toreiz man bija divas iespējas, tās es papisu uz lielceļa. dodiet vēl divas iespējas trīs rubļi divdesmit piecas kapeikas. smird pēc spermas sastāvētas bēniņos vecas avīzes pelējusm veci priekšmeti putekļi saules gaisma caur netīru logu es pievelkos pie šīfera ar zodu.