bess panāk klaigājošo pūli un sitās pret tā sienām, lai lielummāniju dabūtu savā pusē. es kliedzu pretim un neļauju ieņemt savus mūrus, jo tie dārgi man kā pašam slieku ķēniņam dārgs esmu es. godam labi nokalpoju labās aumaļas jau priekam stindz un pret sikstu kapellu es loloju siltas jūtas, jo tas vienmēr nomēro daiļas amatniecības un gaudo stikla būrī piebezdēts. nedod atkārtot to slienaino skumjumu, kas ar petardi triecas zobos, bet no galvas iemācīties pantiņu, tas var izrādīties un izrādīsies. dod tagad savu roku un neļauj man piecelties sēdus. godam ļaudis mani dēvē par slimu, jo lidotājs nevar manas iesnas domās sakārtot. nebija tik daudz vēl pienācis manā sezonā, lai piekalniņš pieceltos piekakāt ragavas. atvaino savas resnās zilbes un palaid tās neviļus kabadaba. nodalīts silikons un es varu to visu atvandīt. nelaid mani prom, tikai ļauj sastapties ar aci pret kvadrāta kvartāliem sirdis pukst un es laužos pretim laikmetīgiem griežiem, kas lolo manas saknes sliktākā gaismā nekā varēja sagaidīt. es loloju siļķi.