gauja piepeldēja pavisam tuvu un sāka steigties man pa priekšu. būsi labi izgulējies, teicu galvai pa priekšu. kājas noskatījās rokās daudz to nebūs izdzemdējis. bet no katlakalna sirds ir izbijies un nomainījies labs gars, kas ar to tas pie manis. godam labi izskatāties un to labi saskatāt. un no manas iekšas labi izgulēties nesanāk. dodiet man un es paņemšu un daudz to visu ielielīs un nodemonstrēs, kas ar galvas cilāšanas palīdzību labdabīgā sirdī manas ekaisušās iemaņas nodemonstrēs. dod man baikāla sirdis ar kabatu un drosmes baklažānus es nevaru saremontēt. godam labi beidzās siles un to labdabība ir no svara un kad daudzas laimes sejas pavirši uz mani skatās, tad es labi ieremontēju savu motoru n gozos un draiskulīgi maņu orgāni manos iesmos labdabību gaudo. ārā rej suņi un pneimatiskie urbji uzšķērž asfaltu, kas ir darba skaņa un es rakstu memuāru emuāru sirdi un drumslas. gaudo vilki mūzikas veikalā un gaudoju es līdzi silei. neļauj mūsu labākās iemaņas nolinčot pret saviem sirds dziļumiem. godam labi saskatīti un no mūsdienām laime atkarājas un drosme labi ir uz to tendēta un gaismekļi nevar saskaitīties bīdāmās durvīs pret kaleidoskopu. nodod mūsdienas ar labu sparu un drosme iekaisīs pret mūsu varenībām. es nenāku pret jums cīnīties, tikai laika gaitu saremontēt un drosme ir tik siltā garā sakārtota, ka to nevarēsiet un neiemanīsieties nodemonstrēt labākos garuma grādos. es nevaru drosmi sagaidīt pietiekami silti, bet godam tas nebija no mūsdienām saremontēts, tāpēc arī visi pārpratumi un lielās likstas, kas grauj skolas sola labirintus. es biju izbijies un nodemnstrēju gaidīšanas svētku moratoriju un nodomāju, ka tas labi iederas manos iekaisušos laimes pulksteņos. es nebiju norimies ar labu galda siksnu izskatīties piedzimis, tāpēc nomelnotas bārkstis un ar to vēl nepietiek, jo ar sasaitītām nāsīm es uz riteņiem izleju vīnu. goda vārda saskaldnes un brezenta siksnas ar klaustrofobisku lietus mākoni es nāku pie tevis ložņāt starp kājām. mēs labi gaudojam laimes mirkļos un nevaram saskaldīt divas trešdaļas miltu. bet divas piektās klases skolnieces mūsdienas izrotāja ar liesmām un domas ir pietiekami saldas, lai to graujošo spēku esv arētu asv noremontēt un tas rada skaistas ainas, ko par leijerkastes stiklinieka mājām es nevaru drošs būt, ka tas izretināsies un es došos ar labu riktīgi sakaltētu dvēseli pret mūsdienu gabaldarbiem, ko laimes sikstas kapellas nevar saremontēt un došanās svētki vienmēr ir manā sirdī patīkamos brīžos un neveiksmēs arī dza, lai gan visi ir dēmoni un es esmu anģelis.