šonedēļā daudz domas izdomātas, kā no slinķa par darītāju tapt
kļūstu par kniepadatu, kad man pietrūkst ikdienišķās uzmanības
izrādās, ka tas, kas paliek pāri, ir kaut kur jānovieto vai jāizlieto
sniegs tomēr skaistāks ārpus pilsētas
kad es sakautrējos, man pat balss mainās
vissiltāk ir Tavos džemperos
visvairāk man patīk smēķēt, kad gaiss ir auksts, uzrausties uz palodzes, un ievērot stāvlaukuma melno kaķi, un bezpajumtnieku, kurš katru vakaru iet apgaitā
nez, kacināt tos, kas nokavējuši mani, vai cilvēcīgi vai kaitīgi
reizēm jūtos kā vienīgā bāka peļķes vidū
gadās, ka rīti ir asaru smeldzīgi
ir dziesmas, kas neļauj aizmigt pat tad, kad visi jau guļ



bet vispār esmu labvēlīga