īstie cilvēki pietrūkst neīstajos brīžos
tātad. vakardiena bija jauka.

daudz smaidīgu cilvēku sārtiem vaigiem, komiskas sievietes ar pārāk lielu alkohola koncentrāciju organismā, uguņošana no skolas jumta, balzama maisiņš un siers,apēdu visus sezama cepumus, muzikanti, dejas ar klasesbiedriem (un es i nezināju, ka ar viņiem tā var dejot) un biedrenēm arīdzan,bilde, alkohols, cigaretes un karsta zāle, un cilvēki jau nemainās.

pēc pieciem gadiem būs pavisam interesanti.

un aizgāju tieši laikā, lai nesāktos tas 'navīstikodarītunnākmiegs'.
un naktis ir dzestras. rudens nāk, saku.

pozitīvas emocijas pilnas plaukstas.
(un vēl man somā ir končiņas, kuras nočiepu no galda)

bet tagad 25 minūšu laikā jāsapošas un prom uz maršutu valmiera-rīga.