man patīk dzīvot, bet man nepatika šodiena
šodiena bija mokoša.

es iekritu tajā 'esvairsnevaruizturēt' snauduļošanā somugristikas lekcijā pie tā savādā lektora, kurš izskatijās kā ļaunais burvis no Gredzenu Pavēlnieka, bet lektors jau bija labs, nevis burvis.
pēc tam manī beidzās vaniļas krājumi, un es skrēju uz rimi pēc vaniļas Pērles, un tad atpakaļ.
un somu valodas lektors nudien ir smieklīgs, īpaši kad viņš mēģina iestāstīt, ka 'h' jāizrunā bez skaņas.
es nespēju izturēt visurapkārtesošo tabakas izsmēķu smaku. tā ir visur. man pat liekas, ka es no iekšpuses jau ar to esmu sasūkusies, un jau pusdienu nespēju uzdūmot pat savus vaniļas smēķīšus.
man liekas, ka man vajag daudz, daudz melones saēsties, un kļūt par svaigumu no iekšpuses.

un tad es beidzot tiku iekš rīdzes ao, un aizmigu autobusā.
un man visu dienu sāpēja galva. ļoti.nejauki.

bet tagad esmu mājās tikai kādu pusstundu, vēders pilns, galva nesāp, un Viņš vēl atsūtīja to debešķīgo dziesmu.

un man patīk mans vārds 'burburļis'