vakar mājupceļā darba šoferim, mazajam indietim, kurš brauc tā, it kā būtu gatavs mirt tūliņ un tagad, palūdzu mani novest gar jūru, no kuras visa pilsēta redzama naktskreklā.
saskaitīju divpadsmit kuģu gaismiņas, kuri tur stāv un gaida paisumu, lai varētu iebraukt ostā.
es tikpat ļoti gaidu E. mājās no ceļojuma, jo kamēr viņš prom, jūtos kā no laivas izmests airis.