neteikšu
vakardienas vakars bija savāds.
satiku savu sen neredzēto labo dāmu, šamai pilnīgs haoss iestājies.
pēc tam ar radiohead'u vilka dziesmu un rozā kurpēm bridu pār pļavu pie nākamās pieturas, tad uz JS, kur jau priekšā bij vēlviena sen nesatikta dāma, kura piedalījās vecmeitu ballītē, un visiem pārdeva vāverītes (nu, končas taču), tad augļu tēja un pepsis ar ledu, pa ceļam vēl viena sen nesatikta dāma, viens vienīgs ārprāc, un galu galā sēdēju savā pļavā un skatījos, cik daudz zvaigžņu debesīs..

/man ir sava planēta, Piena Ceļš un Ziemeļblāzma/

un visu nakti murgoju, ka man ir smagas formas šizofrēnija un es visu laiku sapņmurgā bēguļoju no sevis un miega, gandrīz kā iekš Figt Club.

'I keep the wolf from the door
But he calls me up
Calls me on the phone
Tells me all the ways that he's gonna mess me up
Steal all my children if I don't pay the ransom
And I'll never see them again if I squeal to the cops. . '

un no rīta negribēju līst laukā no gultas. ne un ne.
dievinu ierakties segās un gulēt zem spilvena. uzliku uz ausīm radiohead'u vilku dziesmu un domājos.

'Let me back
I promise to be good
Don't look in the mirror at the face you don't recognize
Help me, call the doctor, put me inside
put me inside'