es sāku dzīvot naktīs
vakar naktī,kad ar suni klausījāmies radiohead un staigājām pa pļavu, atcerējos, ka veselu dienu neesmu ēdusi. tad nu.. ķēros klāt, un pie maizītēm no mājās esošā piedāvājuma piestāvēja vien kafija.
tad nu es dzēru kafiju, par kuru līdz šim domāju, ka tā mani nu nekādi neiespaido.
gala rezultātā es pus nakti skatījos sliktu filmu TV, vēlāk klausījos mūziku, rakstīju, sapņoju vaļējām acīm un kā jau naktī pienākas, daudz domāju.

un tad es atradu vienu no labākajiem K.Elsberga pantiem:

ko tad es varu tev prasīt
kur tad tev neļaut iet
tikai sapnīši lido
pulcējas vienuviet

mazi pavisam baisi
no aukstuma sārti un stīvi
par mazliet mīļāku tevi
pavisam citādu dzīvi

un vēl es lasīju savu arhīvu, nu, tās lielās, melnās grāmatas. savādi(gan).
bet jāteic, pavisam jo interesanti.

lūk.

labbrīt, Dzīve!