man te mēģina caur skype kaut ko citu skanāmu iebarot, bet es ni un ni. spītējos un kāja pret zemi. ka jau ta jau. neir citi labumiņi.

nu, es te parēķināju, ka aptuveni pēc stundas jau varu iet dušā un doties ceļā. un ko tad vairs. gulēšu galapunktā. tur mani gaidīs gultspilvensega un mieriņš.
un dziesma ar līdz nevilksies. būs gulēšana, kamēr ballīte nemodinās.

un lai tam žurnālim tiek, lai jau (tādā izteiksmē šitais jāsaka, kā apmēram būtu saldējums zemē nokritis, un tad uz asfalta pusi tādā aizvainotā izteiksmītē..)
/smīniņš tagad man nudien savilkās. un vēl tā dziesma. nebūtu viena mājās, vispār sāktu smieties. tagad gan tā tīri neērti ") /