māsa dusmojas, jo rīga ir mani norijusi. es tur neko nevaru padarīt.
es nemāku no viņas izrāpties.
man tīk visi vēlie vakari, 20 grami metaxas, vello riepas, tie cilvēki, kuri ir visur, karstie rīti un filmas, kas ierauj, balkōnmalas un pēdējās cigaretes, tramvajklaboņa un kailas pēdas.

un es nemāku aizbraukt.