tas, kuram uz kapota šorīt būs tā glāze no dīvainās vecrīgas vietas ar aizlienēto ledu,kurš jau noteikti bija izkusis,jo mēs taču bijām krastmalā,un ur bija karsti smiekli, un salmiņu vēl, un tu, andra, ejot grām ņēmi un viņam astāji visu to komplektu, un vēl teici kādus viedus vārdus, bet es viņus tiešām neatceros.