mana bākuguns. balta, balta.
iekāpu autõbusā un pētīju Daugavu šodien garāmbraucot- viņai pāri tāda balta, balta migla, kā tāds uzpūtenis, ka pat otru krastu nevarēja saredzēt.
izkāpu no pētījumbusa valmieras malā un aizstaigāju uz parku. viss tāds balts, balts, un apakšā ledus. ej nu saproti, vai krist no laba prāta, vai gaidīt, kad ledus paklupinās.

mājās mamma biezpiena pankūkas man cep,mammai vienmēr skaļa, skaļa balss.

ja varētu, nogrieztos pavisam no visa nost, un sāktu no nulles vietas, tādu svaigu un paštaisītu dzīvi, bet vienos deminutīvos arīdzan nevar dzīvot.
klausos par notāriem un papīriem, nezkāpēc gribas aizgriezties.
laikam jau man vienumēr ir bijis mazliet bail no tām sarežģīttajām 'pieaugušo' lietām.

kārtojiet lietas, es pati sakārtošos.

nekas tā īsti neiziet no prāta. pusteikumos domas apstājas un sākas citos, tā es kopā savākt nevaru un izdomāt līdz punktam.
šonedēļ savādi murgi.