sarežģītas sarunas un situācijas.
ko gan tagad.

savādi, ka tik daudz viens cilvēks ir darījis.
un kad viņa vairs nav, pēkšņi neviens nezin ko iesākt.
tik daudz tukšuma pat mēs visi neprotam aizpildīt.
trūkst kāds, kas pateiktu priekšā.
trūkst tas, kurš to visu zināja.
pēkšņi ir jāprot būt mazākumā Spēles laukumā.
un smagums neļaujas lauzties vaļā, varētu iztukšoties un būtu vieglāk, bet sajūtas sēž iekšā, jo vēljoprojām liekas, ka..



labi, ka man ir Viņš ar rokām siltajām.