karma
piebraucu pie mājas, sēžu vēl mašīnā. skatos, re, mana trakā kaimiņiene nāk vienos naktī mājās ar maisiņu rokās. domāju, pasēdēšu kādu brīdi, pagaidīšu, kamēr viņa aizies, negribas gluži tā koridorā saskrieties. sēžu, sēžu, paskatos vai viņai virtuvē nedeg gaisma. nedeg. tad paskatos kāpņu telpas logā, redzu viņas galva, bet lēnām slīd arvien zemāk un zemāk. pasēžu vēl kādu brīdi un tad eju augšā. izrādās, viņa dzērāja, elpa ož pēc acetona. slikti palicis un pakritusi kāpņu telpā, bet maisiņā, pēc svara spriežot, vēl pilna pudele. prasu vai ātros saukt, viņa saka, ka nē. palīdzēju vismaz līdz dzīvoklim aiziet. tā, lūk, dzīvē notiek. laikam tiesā tomēr nesūdzēs.