zvans pie durvīm. atveru. vai jūs te taisāt remontu (protams krieviski)? atbildu, ka jā. un tad sākās vesels birums ar vārdiem, no kuriem sapratu tikai to, ka smird, ka viņiem kaķis (laikam) vemj un to, ka vīram tuberkoloze. teica, ka saukšot policiju, ka sūdzēšot mūs tiesā, ka sūdzēšoties saimniekam, jo viss dzīvoklis viņiem smirdot jau divas dienas. teicu, ka visu nesapratu, vai varētu latviski pateikt. nē, viņa runājot tikai krievu valodā.
nu labi, mums arī dzīvoklis nesmaržo pēc maijpuķītēm un kaķis te dzīvodams, vēl diezgan dzīvelīgs. ceru, ka tas ir tikai pilnmēness iespaids, un ka tādu jukušu veceni policijā un tiesā neņems par pilnu. tā jau it kā smieklīgi. bet tomēr skumji, ka tāda tizla kaimiņiene. varēja vismaz ātrāk atnākt un pateikt, ka smird pēc krāsas, lai mēs vairāk vēdinam vai ko. bet nē, atnāk un brēc uzreiz par policiju. žēl tādu cilvēku.