kārtojot digitālās kurpju kastes, atceros tās visas neskaitāmās dzīves, kas man ir bijušas pirms šī mirkļa. bildes bardakā samestas mapēs, nogrūstas tālāk no acīm.
kad beidzot cietais disks sāk atgādināt, ka vietas gandrīz vai nav, gribot negribot jāsāk šķirot, ja nu kādu briljantu izdodas tajā zirņu bļodā atrast... bet uzpeld tikai atmiņas, tik sīvas kā nepamanīti uzkosts tārps ābolā.