beigas
ir tādi magic moments, kas uz brīdi liek ticēt, ka viss tomēr kādreiz būs labi. vakar uz brīdi tā šķita, kad braucu no laukiem uz mājām. virs plaša labības lauka caur tumšiem mākoņiem izlauzušies saules stari izgaismoja nīkulīgos ceļmalas kociņus, un Morisejs ausīs dziedāja:
"The heart feels free
The heart feels free"
bet tagad atkal esmu atmesta atpakaļ nekurienē.
tikko pamanīju, ka birojā atkal ir palikusi tikai viena tualetes atslēga, pirms aizbraukšanas biju atradusi vienu pazudušo atslēgu, bet kāds to atkal ir iesūcis. sākumā bija četras, tagad palikusi tikai viena.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: