Man dažkārt šķiet, ka mana dzīve ir trūmenšovs. Cilvēki kustas pa noteiktām trajektorijām, mašīnas nobremzē tieši īstajā brīdī, kaut kur aiz stūra ir filmēšanas brigāde, un viss, kas šeit notiek ir fikcija, butaforija. Es tikai domāju, vai pienāks tas mirklis, kad es kā Kerijs ieraudzīšu, ka viss un visi kustas pa apli. Un kas notiks pēc tam.