Ir labi
Es taču zinu, ka šīs padienugulēšanas ne ar ko labu nebeidzas. Pamostoties pēc 3 stundu gulēšanas deviņos vakarā, lai kaut ko darītu, tieši vairs negribas neko darīt. Paiet kāda stunda, kamēr vispār saprotu, kas notiek. Sēžu virtuvē, kaķītis guļ klēpī, istabā skaļi skan interpol, domāju vai mans velo vēl stāv ārā. Laikam jānoiet pakaļ un jāizsmēķē beidzot tā pirms trīs dienām uztītā cigarete, kas mani pacietīgi gaida. Dzīvokļa biedrene jau vakar kaut kur aizbrauca, man nepasakot ne vārda. Dzīvoklis tukšs, man patīk būt vienai. Bet tas tikai tāpēc, ka zinu, ka īstenībā neesmu viena.