NSRD - Jūlijs
Viņš aiziet mājas, atver durvis,
viņš ieiet priekšnamā,
viņš atkal aizmirst aizvērt durvis,
pa durvīm izskrien kaķis un nenāk atpakaļ,
bet Jūlijs nemana, ka kaķa priekšnamā vairs nav,
un, nenoņēmis cepuri un nenoāvis kājas,
cauri virtuvei viņš dodas istabā,
no plaukta paņem tabulas baļķu tilpumu aprēķināšanai,
viņš pāršķir tas, starp lapām ieliek sīko papīrīti,
ko atradis bij mežā.
Tad noliek tabulu grāmatu uz sava rakstāmgalda,
un atkal nemierīgs viņš iziet virtuvē,
tur apsēžas pie sava lielā akmens galda un
galvu rokas sēž un smagi domā.
Par ko tu domā, Jūlij? Vai par to, ka tava vasara jau
pusē?
Varbūt par meiteni tu domā? Meitenēm ar pienu?
Par zīmīti, kas gadījās tev mežā? Vai par Augustu? –
tavs draugs, kas līksmi un bez bēdām
brauc apkārt pasaulei un tirgo karstu vīnu,
tur satiek meitenes un saprot visu to,
kas tev ir nesaprotams. Jā, vai tu dzirdi, Jūlij?
Augusts! Jā, vai tu dzirdi? Augusts jau ir klāt!
Viņš jau ir iebraucis tur, tavā pagalmā,
viņš nāk uz istabu, viņš klauvē!

Tad tu uz brīdi kļūsti līksms un ceri,
ka nu piepildīsies tas,
tas viss, ko tu tik ļoti vēlies, kaut gan
tu Augustam tik bieži daudz ko pārmet, -
pirms četriem mēnešiem tu biji pārskaities uz Augustu
par to,
ka tavās zemeņdobēs pameta viņš tukšas vīna mucas,
pirms gada aizņēmās un tad vairs neatdeva
to pašu asāko no visiem taviem cirvjiem!
Bet vēl pirms diviem, braukādams pa mežiem,
bij pazaudējis tava divriteņa kreisās kājas pedāli
un vēl arvien nav atradis to! Tomēr
tu ļoti priecīgs jūties, tad kad Augusts
pie tevis iegriežas. Jo patiesībā gaidi
arvien tu viņa ierašanos.
Tu reizēm pārmet Augustam gan to, ka viņš nav nelaimīgs,
gan to, ka karsta vīna pārdošana vispār
ir ļoti bezjēdzīga nodarbība, vēl
tu pārmet viņam to, ka pametis viņš savas sievas,
pats nezin, cik tam bērnu, ka meitenes labprāt
tam dāvā zemenes ar pienu, vēl tu pārmet viņam,
ka brauc ar sava karstā vīna mucu viņš tavā mežā –
Gobi tuksnesī – kur jau tāpat trūkst ūdens.
Špicbergenas eskimosi pēc viņa apciemojuma
pat trīs vai četrus mēnešus vairs nekurina krāsnis!
Tu pārmet viņam to, ka bada gados viņš
pārdevis ir vīnu,
kaut gan tas patiesībā bija nevis vīns,
bet degvīns,
ko pasniedz karstu un pēc garšas
tas ļoti līdzīgs liķierim! Nu lūk.
Tu patiesībā pārmet Augustam to visu,
ko pats tu vēlētos, bet nespēj paveikt.

Dzirdi? Vai dzirdi, Jūlij? Augusts stāsta tev
savus pēdējos pusgada piedzīvojumus. Klausies,
Augusts stāsta tev savus nodomus, vai dzirdi? Augusts
tevi
aicina sev līdz!

Un tad tu ilgi nevarēsi izšķirties, ko darīt.
Un Augusts drīz vien sapratīs, ka tu nekad vairs
nepametīsi šo savu mežu, kokus, savus pienākumus.
To Augusts sapratīs, jo šī nav pirmā reize,
kad Augusts tevi aicina sev līdzi.
Un tā arvien tu jūties nelaimīgs, kad Augusts
atkal aizbrauc viens.
Bet šoreiz tev Augusts atstās pašu labāko no visām
savām karstā vīna receptēm, vai dzirdi, Jūlij?