mazgāju traukus, un saplīsa šķīvis. atcerējos Vērdiņa dzejoli, kurā bija kaut kas par loterijas biļeti, laimi un viņas mazajām dāvaniņām, kuras nenāk. skaidri atceros tikai, ka viņš teica: "jo es tajā baroju putniņus". tas bija dzejoļa pēdējais teikums. tas bija bronhīta diskā, draudzene pat pamatskolas pēdējā klasē to dzejoli skaitīja kaut kādā literatūras stundas pasākumā. es nebiju tik drosmīga, klausījos tikai mājās, aizslēgtā istabā.