Sēžu biroja ballītē Lidiņā. Pats Ķirsons bija atnācis apsveicināties, jo biroja dibinātājs, nu jau nelaiķis, projektējis šitās vējdzirnavas. Pirmoreiz redzēju Ķirsonu dzīvē, sajūta apmēram tāda, kā redzot Klūniju. Izšķirstīju sadāvinātās grāmatas, secināju svarīgas dzīves atziņas, pieēdos, vēl tikai vajadzētu piedzerties, bet tāpat baigās jēgas nebūtu. Piedzerties ir jēga tikai tad, kad var pakrist un aizmigt ar kādu kopā. Citādāk pliks izmisums.
Ha! Šodien piezvanīja un vārda dienā apsveica mans pirmais vīrietis. Mēs nebijām runājuši kādus 3 - 4 gadus. Tie bijušie kā tādi šakāļi sajūt.