Pēdējo pāris gadu laikā esmu redzējusi 3 dažādus Tēvoča Vaņas iestudējumus. Divas reizes biju lasījusi lugu. Vakar izlasīju trešoreiz. Pāšķirstot grāmatu atradu vilciena biļeti no 2007.gada, ko tolaik izmantoju kā grāmatzīmi, un savu pirmo psihoterapeita čeku.
Ļoti aizkustina mani šī luga, beigās pat apraudājos, laikam jau palika sevis žēl. Gribu vairāk lasīt. Vienkāršu, klasisku daiļliteratūru, kurā varu aizmirsties.