tamborētais lakats
Mirklis, kad atkal gribas sev nodefinēt -

bēgt vai turēties?
vieglāk būtu bēgt.
bet es laikam turēšos.

šorīt, pa ilgiem laikiem, kafijas automātā atkal nospiedu pogu, kas reaģē uz manu vēlmi un Londonas krūzītē ielej melnu, melnu kafiju, gandrīz līdz malai, bet tomēr atstājot vietu pienam.

rudens melanholija. aidā. vēl tik aizvietot jaunā gada svinībās nebūtībā aizlaisto biezo tamborēto lakatu un tad jau pavisam. kā jau katru rudeni.

bet patiesībā pavisam cits rudens. savādāks.

un tā vien šķiet - es varētu pļāpāt un pļāpāt. bet ar jēgu. pie tējas. kaut tādas, kas smaržo pēc bērnības vitamīniem un blakus ir kāds, kam miega bads.