Reiz...
Tev ir taa bijis, ka tu ej kreeslaa caur kapseetu, no kokiem pil laases, smalks lietinjsh urbjas caur spuldžu gaismu. Vējš kustina zarus un savaadi duuc. Bet tu nebaidies. It kā jau kapsēta, it kā drēgsn un drūms. Bet baiļu nav, it kā tu zinātu, ka ar tevi nekas nevar notikt. Nevar jau. Kāds tevi sargā...
Bet es neredzu to, kas mani sargā. tas ir tepat blakus, it kā jūtos vientuļa, labprāt gribētu parunāties, bet nevar. Izjaukšu klusumu, kaut ko aizbiedēšu un...