Tu, mīlīt, jau esi smuks citroniņš. Tāds apaļš, bez kura cilvēki netaisītu smieklīgas sejas, nedejotu kā aptraki, nesaprastu, kas ir rūpītes. Nesaprastu, cik skaisti.. kad cilvēks aizdomājas par lietām, par kurām pārējā cilvēces daļa ērtuma un lētuma labad ir jau pieradusi nedomāt un neievērot, un nepiefiksēt.

Un Tu kādreiz esi mēģinājusi smēķēt mazāk? Ar veiksmīgu procesu (respektīvi - izdodas nesmēķēt?) un saproties, ja ir izdevies uzkāpt kalnā, atkal noslīdēt ir dikti, dikti.. nu tā, ka ir nobrāzti ceļi un elkoņi. Auč!