Es taku vienmēr lāāāābi jūtos. Nesatraucies.
Viņš tēloja baigo varonīti, ka vienā brīdī sadomāju, ka dzekiņš tik mani gribēja šurpu dabūt. Tad vienā brīdī palika neforšāk. Un nav jau joprojām baigi forši.
Bet viņš jau man stiprs.
Nujā.. un es esmu slikta daktere. Nemāku nopirkt to, ko vaig, nezinu, kā vaig aprūpēt. Es būtu nekam nederīga sieva.
Tikai tāda, kas sēž un smaida.
Un par ārstu. Ai, nu tā kā viņš esot tikai saaukstējies. Tad nu nava nekādas īsti jēgas pie tā ārsta doties. Uz sirds kardiogrammu gan vajadzētu.

Ko Tu šodien dari? Ir kāds brīvs brīdis uz saldējumu vai apskāvienu?