sniegs
vakar vakarā, padarbinot mašīnu, lai akumulators pavisam nenoskumst, paspēju arī mašīnu atbrīvot no lielās siega kārtas, kas nakts/dienas laikā bija paspējusi nokrist no dienā zilām, naktī tumšām debesīm.
Tā kā visa diena bija pagājusi birojā, lāgā pat nezināju, kā tā sniega sega šoziem izdevusies tik bieza.
Un tad man uznāca tāda patiesa velmīte: tas sniegs tiks skaists un dziļš, nu tāds - ka gribētos tur tā mīksti iekrist un mīlēties. Un gribas joprojām.
Tā lūk.