nū tā. izlasīju. bāc, daudz dažādu pārdomu, pārāk daudz lai rakstītu, bet pārāk sarežģīti, lai izteiktos, zini, es pagaidīšu, kad izlasīsi tu, man tā būs vieglāk.

man liekas, ka tas ir tāpat, kā tad ja ir kāds puisis, kuru tu vnk gribi, nu tā, pavisam fiziski, vai pavisam inetereses pēc, tev ir dota iespēja pamēģināt, bet tu zini, ka nekas un nekad tur nesanāks un tu nedrīksti pat mēģināt, jo tev ir puisis, kuru tu.. mīli, un kuram savas ziņkārības pēc nekādā gadījumā nedarīsi pāri un no vienas puses pat negribi to darīt, bet tomēr tas šī cita cilvēka tuvums tā kutina nervus...
un tad sanāk tāpat, ka tu verētu būt mirusi, nu jā, it kā daļēji būšana vampīram ir būšana mirušam, un būt kopāar cilvēku, kuru tu mīli. bet tu nedrīksti, jo tev vēl ir jādzīvo. un nervus kutina tieši šī apziņa, ka tu dari, ko aizliegrtu un kko absolūti bez nākotnes, nu.. vai ar pavisam īsu nākotni. un patiesībā, ja tā pavisam labi apdomājas, tu tā īsti negribi mirt, jo ir daudz, daudz cilvēku, kuri tev jāpamet šī viena dēļ.

es nezinu, laikam neizskaidroju pārāk labi un manā paskaidrojumā laikam ir absolūts no sense, bet ko lai padara, es gaidīšu, kad tu izlasīsi. :)