dienas beztēmā
bija nezheliigi savaada diena. kkas nojuka. manas apnjemshanaas. un manas domaas. ai vispaar. ja padomaa, cik daudz var sajaukt un izmainiit viens teikums... vnk ārprāts. nudien. savāds ārprāts. un man šodien atkal sagribejaas sapipeet. par spiiti visam. vnk njemt un sapipeet. nezinu, kapec tieshi tagad. protams, iisi pec shiis domas man gribejaas sev iegaazt. un veel man gribas sareibt, kkadaa forshaa kompanijaa. ne jau ar klasi. pasarg dievs, ne jau ar vinjiem. bet nu tā forshi. vai nu taadaa brutaalaa baraa. bet forshaa baraa. vai arii ta klusinjaam. ar sarunaam un viss.nezinu. sajūta, ka kko savaa dzivee esmu vnk pazaudeejusi. varbuut pie vainas taas divas nedeeljas majaas. varbuut nee.

shodien skolaa biju monstrs. un atklaaju, ka man patiik buut tadam monstram dažreiz. šausmas.