cilvēki un citi zvēri..
Biju dejās. atkal jutos kaa cilveeks. man atkal jādejo. laikam es tikai dejā esmu es pa īstam. un ļoti es. nav svarīgi ko dejot. galvenais dejot. dejojot man nav nekādu domu. pilnīgi. būtu interesanti ar kādu savādu aparātu dejas laikā pavērot manas smadzenes. ko dara vinjas? es nezinu. nekaadu domu... es jūtos brīva. pārmaiņas pēc. bez sabiedrības uzspiestām normām un intrigām. bez citu viedokļiem un visa tā. tikai es pati.

un jā. es gribētu būt vilks. vakar atkal sajutu to sajūtu. kad apmēram vienos naktī blenzu griestos un nevarēju aizmigt. es gribēju vnk skriet un neko vairāk. bet es gribētu būt tāds filmu vilks. tādu biezu kažoku. un labākajā gadījumā ar oranžām acīm. un tad es varētu būt barā, bet pilnīgi viena un pati par sevi. tieši tā kā man patīk. un bez cilvēciskiem aizspriedumiem, viedokļiem un domām. es dzīvotu pēc instinktiem. un manām dzīvnieciskajām vajadzībām. pavisam normāli. nu normālāk jau nekā cilvēks....

Cilvēks ir lielāks mežonis kā zvērs. un daļēji pat tāpēc, ka domā. domas ne vienmēr aizved pie kā laba...