esmu notalkojusies.

tā arī nesapatu, kāda jēga sagāzt kaudzi sūdu (sūdu sūda nozīmē) lielā misenes maisā un iemest grāvī.
what are we supposed to do with that shit?
vismaz savu darbiņu padarījām. sūdu maiss tika paslēpts aiz eglītēm. a ko? nebūtu tak staipījušies ar viņu apkārt..?

izdarīju labu darbu, glābu draugu nelaimē un izmazgāju viņa piepelējušos šķīvjus. vairāk es to nedarīšu, pavisam noteikti nē. un es biju gatava viņam pusi to trako trauku sasist. viņš dzīvo viens, kam viņam to šķīvju tik daudz vajag? labāk katra veida trakus pa divi, vismaz nekas neatliks kā mazgāt laicīgi, nevis tad, kad uz tiem ir atrodama visdažādākā flora un fauna. šis un tas pat vairs nebija atpazīstams. un tēja bija pārvērtusies biezā pelēkā masā. had fun.
atceros pat to ballīti, kad tas viss tapa. brr, sens tik sens ir tas laiks...

bet šobrīd vismaz tas patīkamais darbīgas dienas nogurums, nevis nekā nedarīšanas nogurums.
rīt labošu ekonomiku. varēs vienu priekšmetu no parādiņu saraksta izsvītrot.

šodien jutos pelnījusi uzslavu. nu vismaz kāda auksta aliņa formātā.

un tagad man, lūdzu, siltos vasaras vakarus?