šodien biju spontānā ekskursijā uz Alūksni un darīju to, kas man zioemā visvairāk riebjas - bridu pa slikti iemītu taciņu, kā liekas, ej nu saproti uz kurieni. kājas slapjas, pati atsalusi, auss atkal apsaldēta, bet zini, noskaņa gan laba. tagad tāds patīkams nogurums. apskatīju sen neredzētas bet zināmas vietas. :)

un lielais paldies maniem foršajiem biedriem - Dārtai, Lailai un Ivaram.

žēl, ka uz beigām man sagribējās ēst. :D

savādāk baigais čiliņš tagad. ar pilnpiena cepumiem, tēju un piedāvājumu soļot uz pirti, kuru laikam noguruma dēļ nepieņemšu...