Nesen noskatījos un tieši nodomāju... kas gan notiek, kas tiem cilvēkiem padomā, kuri bārstās frāzēm, brīvi mētājās ar saviem uzskatiem par citiem cilvēkiem. Laikam jau tas skaitās stilīgi, tā teikt, veselīga pašapziņa, nu, kruta. Bet tie, kas tādi jūtīgāki, paliek kaut kur maliņā- gandrīz kā karā, tādā savdabīgā slaktiņā, ja mazliet padramatizē.
Tēma par iederēšanos, iekļaušanos, pietēlojot piekrišanu un atzinību pārējiem, lai tikai iepatiktos.