tieši tā, apspiešana rada pamatīgu kaitējumu. taču tas ir otršķirīgs jautājums , problēma ir citur. es gribēju teikt , ka nevajag dusmoties , tas ir radīt dusmas, tad nebūs tās jāizdzīvo. nu , piemēram, kāds uzbrauc rupji vai vienkārši netaktiski , kāpēc ir iegājusies reakcija aizstāvēties vai uzbrukt pretī? tas taču rada lielākus viļņus. kāpēc vispār ir uzskats , ka kāds var citu apvainot vai satraukt? klasisks piemērs : mūsu apziņa kā spogulis , kurā atainojas visa apkārtējā realitāte , kāpēc apziņai sāpīgi jāreaģē uz dajebko? vai tad spogulis saviļņojas , kad tas ataino straujas kustības , vai tas plīst , kad tajā redzamā siena sagrūst?
no tā nav jāsecina , ka šajā variantā būtne , kam apziņa neviļņojas ir atsaldēta vai bezjūtīga. emocijas ir viena lieta , jūtas - pavisam cita. pirmās subjektu visbiežāk ieved dažādās ,teiksim tā pieklājīgi, situācijās. ja otrās ir patiesas , tās nevar ietekmēt ārēji apstākļi.