trūkst, kad striķi trūkst
šovakar man pietrūkst Rīgas. to bezgalīgo nakts staigāšanu, braukšanu, klejošanu.. to sēdēšanu pie kāda ar alu, vīnu, šņabi, varbūt moku. pīpēšanu pie loga ik pēc glāzes, jautru sarunu, zāles kurīšanu un tuvu, izjustu glāstu. "es esmu te, tu neuztraucies," man pietrūkst. viss pārējais vienkārši nāca līdzi un tagad asociējas. izņemot varbūt nakts došanos tālēs tumši-zilajās, tas bija daudz personiskāk un intīmāk gan ar Rīgu vienu pašu, gan tur satiktajiem. Satiktajiem, tur cilvēkus varēja patiešām Satikt (lasīt: sirdssatikt) vai salstot pieturā vai kaut kur Biķernieku meža apkaimē pie ezera. burvīgi bija. paldies. Paldies!

novērtēju tagad vēl jo vairāk, ka ir, kam pazvanīt nakts vidū. un visvairāk to, ka tiešām gribas pazvanīt tiem, kurus var sazvanīt.

arī Rezo man pietrūkst; jāatrod arī šeit kāda dziesoša un mīloša, tīra Kopa :) priekā, melleņu jogurts par Jums!

par Jums visiem, brīnišķīgie. un par to, lai mums visiem ir tik vērtīgi cilvēki apkārt, komplektā ar iespējām un Vēlmi
tikmēr es skumšu pēc Jums, Rīga, Latvija