tomēr
zini, šis pēdējais mēnesis bija kā iespēja
tagad es saprotu. man vajadzēja nogriezt visus galus, visus ceļus atpakaļ. šis mēnesis bija Tava iespēja visu apvērst otrādi. man vajadzēja sajust tā līdz galam - esi vai neesi.
ja es ātrāk pateiktu, tad nekad neuzzinātu. un tas manu šaubīgo dabu grauztu ar nebeidzamiem(?), sīkiem ūdens pilieniem.
tagad tā vairs nebūs. krāns ir ciet, un ūdens vairs nepil. nemaz.

tik, cik draudzības mīlestība ir manī palikusi, bet Tu to droši vien nīcināsi, kad uzzināsi
mani.