atcerēties
Lai bij’ vārdi, kam bij’ vārdi, man pašami stipri vārd’
Lai bij’ vārdi, kam bij’ vārdi, man pašami stipri vārd’
Daugaviņu noturēju, mietu dūru vidiņā
Sita mani, dūra mani kā ozola bluķēniņ’
Neiesita, neiedūra kā tērauda gabalā
Visi meži guni dega, visi ceļi atslēgām’
Ar Dieviņa palīdziņu visam gribu cauri tikt

Es kāpt gribu kalnā visaugstākā Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā Lai putenis plosās, lai ziemelis elš Uz augšu, uz augšu tik ies manīm ceļš. /V.Plūdonis/