Ar Jauno
Ugunis
Vien tie, kas sēž pie stūres, zina,
ka pretgaisma apžilbina.
Tu visu laiku
brauc man pretī
un tuvo gaismu
neieslēdz.
Tu brauc man pretī gadus gaŗus,
man acis apžilbst tavos staros
Kāpēc tu vienmēr
brauc man gaŗām
un tuvo gaismu
neiededz?
Ar tālo gaismu tuvāk nenāc,
es esmu akls apžilbināts!
Tu pati zini —
tumsā pretī
ar tālo gaismu
braukt nav ļauts.
Kad pusnaktī caur tumsu vēlo
tik žilbinoša gaisma kvēlo,
no sadursmēm tad
ļaudis baidās
un apstājoties
bremzes kauc.
Tu gaidi, ka es malā bēgšu?
Es arī gaismu nepārslēgšu!
Un it nekā vairs
neredzēšu —
vai līs vai
sniegi snigs.
Un tad tu vaino pati sevi:
ja kāds starp mani un starp tevi
būs aklajā šai
kilometrā,
tas sabraukts tiks.
/protams, Zied
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: